Cilvēks, būdams Dieva radības kronis, ir atkarīgs no Dieva. Tas nav nospiedoši, bet ir svētīgi. Un tas dara cilvēku pilnvērtīgu. Dievs grib, lai cilvēks ir paklausīgs sava Radītāja priekšā. Paklausība Dievam ir viens no cilvēka pielūgsmes veidiem. Cilvēkam bija jāieņem tā vieta, kuru Dievs bija paredzējis cilvēkam.

Velns bija vistuvāk Dieva tronim, bet viņā tika atrasta bezlikumība un tā rezultātā viņš sacēlās un tika nomests no debesīm. Velns sāka sēt savu sacelšanos Ādamam un Ievai.

Bet Dievs vēlas, lai cilvēks ir paklausīgs Dievam. Paklausībā slēpjas svētības.

Jebkura pretošanās sākas no nepaklausības. Ir rakstīts, ka Antikrists ir tas, kurš pretojas Kristum, tiešā tulkojumā - "pret Kristu". Mēs bieži redzam, ka draudzē gadās kāds cilvēks vai cilvēku grupiņa, kas atklāti izrāda savu nepakļaušanos teokrātiskajai kārtībai draudzē, kuru ir ielicis Dievs.

Līdz tam brīdim, kamēr nepaklausība parādās atklātā veidā kā pretošanās, paiet noteikts laika sprīdis. Bet viss sākas ar nepaklausību. Iesētā sēkla sāk augt, un pēc kāda laika sāk nest augļus.

Bet paskatīsimies Bībelē, ko mums saka Bībele.

Ef. 2:1-2 Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie.

Tātad - nepaklausības bērni - Dieva dusmības bērni.

Atcerēsimies, ka caur Ādama nepaklausību visi cilvēki krita grēkā. Visi cilvēki piedzimstot manto grēcīgo Ādama dabu un dzīvo pakļaudamies sātana gribai. Ne jau tāpēc, ka paši to gribētu, bet tāpēc, ka tas ir ielikts viņu dabā, viņu būtībā. Ādama iesētā nepaklausība vēl šodien nes rūgtus augļus. To mēs redzam apkārtesošajā šodienas pasaulē, kurā jau parādās atklāta pretestība Dievam. Bet sākums? Sākums bija viena cilvēka nepaklausībā.

Rom.5:19 ...ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki...

Rom.5:12 ...viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši...

Ja jau viss būtu bijis tik brīnišķīgi, tad Jēzum nevajadzētu sacīt: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības." (Jņ.3:3)

Nepietiek tikai piedzimt no mātes miesām. Cilvēks netiek Dieva Valstībā, ja viņš nav piedzimis no augšienes. Cilvēkam ir jāpiedzimst otru reizi. Jā! Jānomirst un pēc tam atkal jāpiedzimst no jauna.

Jūs teiksiet: "Nu kā? Neviens taču nemirst, piedzimstot no augšienes!"

Vēstulē Galatiešiem ir teikts: "Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus..." (Gal.2:20)

Mans vecais cilvēks ir līdz ar Kristu nomiris uz Golgātas krusta, un tagad es esmu "...jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns."(2Kor.5:17)

Apustulis Jānis atklāti raksta par diviem cilvēka stāvokļiem attiecībā pret Dievu, lietas nosaukdams savos vārdos: "No tā var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus; katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva, arī tas ne, kas nemīl savu brāli." (1Jņ.3:10)

Tātad šeit mēs redzam jau striktu iedalījumu divās daļās:

Un lūk, šis b) punkts ir tas, kuru mēs apskatīsim šodien sīkāk. 

Velna bērni - nepaklausības bērni,
                       Dieva dusmības bērni.

Velna bērni - instruments sātana rokās, lai veiktu savus darbus zemes virsū. Kā Dievs vēlas pagodināties caur Saviem bērniem, tos lietojot, lai citi taptu glābti; tāpat arī sātans lieto savus bērnus, lai caur viņiem pazudinātu citus.

Velna bērni - tas nav tāpēc, ka velns būtu viņus dzemdinājis. Nē! Tas ir tikai Ādama nepaklausības rezultāts. Kā Bībelē teikts: "...pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni..." (Ef.2:3)

Kādēļ cilvēkam bieži ir grūti nākt pie Dieva un kļūt par Dieva bērnu? Bībele sniedz atbildi: "...pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos."(Ef.2:2)

Tātad, caur Ādama grēkā krišanu, sātans sāka darboties cilvēku dzīvēs, tās samaitājot caur grēku, un kontrolējot cilvēku; būtībā - sātana daba pārgāja uz cilvēkiem. Un šeit mēs redzam, ka šis gars - sātans, jeb velns vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos.
Garīgā pasaule ir strikti iedalīta divās polārās daļās:

• Dieva Valstība un

• velna valstība.

Un cilvēki ir sadalīti: Dieva bērni un velna bērni.

Vidusceļa nav!

Šodien tu vari izskatīt savu dzīvi un uzdot sev jautājumu: "Kurā pusē es atrodos? Kā bērns es šodien esmu?"

Vai tu esi pārliecināts par savu glābšanu? Kas šodien tevī ir spēcīgs? Kristus vai sātans? Radikāls jautājums!

Pāvils raksta: "Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi." (2Kor.13:5)

Kā ir ar mums šodien? Kam tu šodien ļauj darboties caur sevi: Kristum vai sātanam?

Rom.6:16 Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību.

Tu paklausi vai nu sātanam caur grēku, vai arī Dievam caur paklausību. Nepaklausība ir grēks. Dievs saka darīt to, un tu nedari. Tātad tas ir grēks, un iesākums, lai sāktu pretoties Dievam.
Kad cilvēks dzīvoja, nepazīdams Dievu, tad tas bija viņa dzīvesveids, tas bija viņam pats par sevi saprotams. Bet šo darbu dēļ "...nāk Dieva dusmība pār nepaklausības dēliem..." (Kol.3:6)

Ja Tu nepaklausi Dievam, tad pār tevi nāk Dieva dusmība.

Jņ.3:36 Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.

Rom.2:8 Bet pār tiem, kas ir spītīgi un neklausa patiesībai, bet seko netaisnībai - dusmas un bardzība!

Vēlies, lai tev ir mūžīgā dzīvība? Paklausi Jēzum! Bet, kas Viņam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa.

Ticēt Jēzum, tas nozīmē - arī paklausīt Viņam.

Tu nepaklausi, un kļūsti par Dieva dusmības bērnu, par nepaklausības bērnu, un apzināti vai neapzināti sāc pretoties Dievam. Sākumā tas varbūt izpaužas tavās domās, bet pēc tam - jau konkrētā rīcībā. Tu sāc izpildīt sātana gribu, nepaklausīdams Dievam. Bet loģiski - ja tu neklausi Dievam, tad tu paklausi sātanam, un otrādi.

Mt.6:24 Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs.

Ef.4:27 ...un nedodiet vietu velnam...

Tu nevari kalpot reizē Jēzum un sātanam. Tu vienu mīlēsi un otru atmetīsi. Tu nevari šaubīties starp vienu un otru. Agri vai vēlu tev būs jāizvēlas. Un no tā ir atkarīga tava nākotne. Ko tu izvēlēsies šodien, tas tev būs rīt! Tāda būs tava mūžība. Sekosi sātanam, būsi uguns un sēra jūrā, jo kalps nav lielāks par savu kungu. Sekosi Jēzum, iegūsi mūžīgo dzīvību. Neitrālas pozīcijas nav. Tu nevari vienkārši nogaidīt, jo rīt jau var būt par vēlu. Tu nezini, kas ir rītdiena. "...jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist..." (Jēk.4:14)

Tev šodien ir jāizlemj: kam tu sekosi? Ko tu izvēlēsies?

Un kad tu esi izvēlējies, tad tev ir jāiet pa to ceļu, kuru esi izraudzījies, neskrienot atpakaļ.

Jozaps Stonkus