DARBI - REMDENĪBA - 8 Februārī 2009 - Blogs

Sākums » 2009 » Februāris » 8 » DARBI - REMDENĪBA

12:52 PM

DARBI - REMDENĪBA

    Mēs zinām tos vārdus, kuri ir rakstīti vēstulē Romiešiem 2:6: "Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem."
    Darot labos darbus vai arī ļaunos darbus, mēs attiecīgi kaut ko saņemsim. Bet ko tad darīt tiem, kuri nedara ne ļaunu, ne arī labu, kuri atrodas tā pa vidum - neitrālā pozīcijā?
    Cilvēks neko sliktu nedara, un tanī pašā laikā arī neko labu nedara. Atrodas remdenā stāvoklī. Jēzus teica: "Kaut jel tu būtu auksts vai karsts." (Atkl.3:15) Tātad ir iespējams kaut kāds vidusposms, kuru Jēzus nosauca par remdenību. Ne īsti dara kaut ko labu, ne arī - kaut ko ļaunu. Atrodas tā - pa vidum. Un cilvēks sevi mierina ar šādu domu: "Es taču esmu izglābts, tātad būšu debesīs, un neko ļaunu arī nedaru."
    Jā, gan! Cilvēks neko ļaunu nedara, bet tanī pašā laikā arī neko labu nedara.
    Reiz Jēzus stāstīja par to, kas būs pēc Viņa atgriešanās uz šo zemi:"Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Jo Es biju izsalcis un jūs neesat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs neesat Mani dzirdinājuši. Es biju svešinieks un jūs neesat Mani uzņēmuši; Es biju pliks, un jūs neesat Mani apģērbuši; Es biju slims un cietumā un jūs neesat Mani apmeklējuši.
    Tad tie arīdzan Viņam atbildēs un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai pliku, vai slimu, vai cietumā un neesam Tev kalpojuši?
    Tad Viņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan Man neesat darījuši." (Mt.25:41-45)

    Šeit Viņš stāsta

par ļaudīm, kuri kaut ko bija darījuši: "...patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši." (Mt.25:40) un

par ļaudīm, kuri kaut ko nebija darījuši: "...patiesi Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan Man neesat darījuši."(Mt.25:45)

Šeit nav aprakstītas tādas grūti izdarāmas lietas, kuras neviens nevarētu izdarīt. Nē! Šeit ir ļoti vienkāršas un viegli izdarāmas lietas

izsalkušā paēdināšana,
izslāpušā padzirdināšana (ne jau ar šņabi vai alu),
viesu uzņemšana,
trūkumcietēja apģērbšana,
slimnieka apmeklēšana,
cietumnieka apmeklēšana.

    Šīs tiešām nav grūti izdarāmas lietas.

    Ja cilvēkam nav ko ēst un dzert; ja cilvēka priekšā tiek aizvērtas visas durvis; ja cilvēks slimojot nesagaida nevienu apmeklētāju; ja cilvēkam, atrodoties cietumā (šeit ir runa par ieslodzīto Jēzus un evaņģēlija dēļ, nevis par laupītāju vai zagli), neviens neinteresējas par viņu, - tad šiem cilvēkiem rodas iespaids, ka viņi ir lieki un nevajadzīgi, - ka viņi ir izstumti no sabiedrības.
    Jo vienkāršāk taču ir draudzēties ar cilvēkiem, kuriem visa kā ir papilnam, kuriem nevajag nekādas palīdzības.
    Atcerēsimies, ka šeit Jēzus nerunā par palīdzības sniegšanu neticīgajiem, nē! Viņš saka: "...patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši." (Mt.25:40); "...patiesi Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan Man neesat darījuši." (Mt.25:40)
    Līdzīgi raksta arī apustulis Jēkabs: "Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt? Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības, bet kāds no jums viņiem teiktu: ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību, - bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz? Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva." (Jēk.2:14-17)
    Tas Kungs arī no mums pieprasa, lai mēs būtu darītāji un ne klausītāji. Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. (Jēk.1:22) Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā. (Jēk.3:13)
    Cilvēks redz cita vajadzību un nepalīdz, jo viņš sevī domā: "Kāpēc gan es? Tam tur lūk brālim ir firma, viņš varētu palīdzēt, bet man pašam knapi pietiek!"
    Bet Dievs tava tuvākā vajadzību atklāja tev, nevis tavam brālim, kuram pieder firma.
    Tavs brālis ir nolikts savā vietā, bet tu esi vajadzīgs tur, kur tu atrodies.
    Dievs neprasa pāri pār mēru. Kādā Rakstu vietā Pāvils raksta, ka Dievs ir Tas, "kas dod sēklu sējējam." (2Kor.9:10)
    Protams, mēs to varam izmantot paši savām vajadzībām, bet varam arī būt par svētību otram.
    Labdarība ir kā etalons, kas parāda kristieša ticības stāvokli.

Jozaps Stonkus