CILVĒKA GLĀBŠANA - 8 Februārī 2009 - Blogs

Sākums » 2009 » Februāris » 8 » CILVĒKA GLĀBŠANA

12:54 PM

CILVĒKA GLĀBŠANA

Ja tu esi kristietis, un tu esi pieņēmis Jēzu par savu Glābēju un Kungu, un tu domā, ka ar to viss ir beidzies; ka tagad tu esi izglābts un tev vairs nav ko uztraukties par savu nākotni, tad tu dziļi maldies.
Cilvēks ir radīts pēc Dieva veidola un līdzības. Dievs ir trīsvienīgs:

Dievs Tēvs,
Dievs Dēls un
Dievs Svētais Gars

- Dievs - "un šie trīs ir viens." (1Jņ.5:7)

Arī cilvēks ir "trīsvienīgs" - sastāv no trīs daļām:

gars,
dvēsele un
miesa

- cilvēks - "Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai." (1Tes.5:23)

Un tā, tagad mēs apskatīsim sīkāk, kas ir cilvēka glābšana, kā tā notiek visos trijos cilvēka būtības līmeņos:

gars,
dvēsele un
miesa.

Ko par to saka Bībele, Dieva Vārds?
Tātad:

1.cilvēka gars.

    Jēzus teica: "Ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības." (Jņ.3:3) Un pēc tam piebilda: "Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!" (Jņ.3:5)
    Lieta ir tāda, ka cilvēks tad, kad viņš piedzimst no mātes miesām, piedzimst kā grēcinieks. Un tādā stāvoklī, protams, viņš nevar pietuvoties pie Svētā Dieva, vēl jo vairāk - arī dzīvot Viņa klātbūtnē. Nu, bet, ko tad darīt?
    Dievs izlēma šo problēmu uz Golgātas. Grēcīgais cilvēks nevar pietuvoties pie svētā un bezgrēcīgā Dieva, bet toties svētais un bezgrēcīgais Dievs spēj pietuvoties pie "grēkos mirušā" cilvēka. Un to Dievs arī darīja, sūtīdams Savu Dēlu Jēzu Kristu, "lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." (Jņ.3:16)
    Kad cilvēks pieņem Jēzu Kristu par savas dzīves Kungu un Glābēju, tad viņa garā notiek radikāla pārmaiņa, - viņa gars piedzimst no augšienes. Viņš kļūst par Dieva bērnu - pēc gara. Tagad viņa Tēvs ir debesu Tēvs - Dievs Tēvs.
    Tanī brīdī, kad mēs piedzimstam no augšienes, mēs esam"saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni." (Rom.8:15-16) Tātad, mūsu gars, kurš ir atdzimis un izglābts - priecājas Tēva klātbūtnē.
    Bet tas vēl nav viss; tā ir tikai viena no cilvēka daļām - viņa gars - kurš ir izglābts.

    2. Tagad paskatīsimies uz cilvēka miesu.
    Mēs visi zinām, ka Dieva Vārds saka, ka "miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību." (1Kor.15:50)
    Ko tad darīt?
    Dievs ir atrisinājis šo problēmu.
    Raksti saka, ka Kunga Jēzus Kristus atnākšanas laikā mūsu miesas tiks izmainītas vienā mirklī {Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti, piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti. 1Kor.15:51-52), un mēs kļūsim līdzīgi Viņam (Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. 1Jņ.3:2).
    Bet tie, kuri ir miruši Kristū, tiks augšāmcelti un aizrauti padebešos Viņa atnākšanas dienā (Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši. Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar To Kungu vienumēr. 1Tes.4:17).
    Nu, bet mēs taču nezinām, kad atnāks mūsu Kungs Jēzus Kristus. Bet ir taču jādzīvo! Ko tad darīt?
    Pāvils ļoti daudz raksta par cīņu, kura notiek starp cilvēka grēcīgo miesu un viņa atdzimušo garu. (Rom.6.-8.nod.; Gal.5:17-26; Gal.6:7-10)
    Viņš saka, ka viņš mirst ik dienas (Es mirstu ik dienas. 1Kor.15:31).
    Cilvēkam atveras divi ceļi:

vai nu dzīvot pēc miesas un būt mirušam,
vai arī dzīvot pēc gara un būt dzīvam priekš Dieva.

    Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme - uz dzīvību un mieru. (Rom.8:6) Un Pāvils saka, ka viņš mirst katru dienu (Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm. Rom.8:36), t.i. mirst priekš miesas un tās darbiem.
    Tas ir tas, ko Jēzus pavēlēja Saviem mācekļiem: "Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ." (Lk.9:23) Tas ir - sekošanā Kristum ir svarīga katra diena. Un pakāpeniski - katru dienu notiek garīgās augšanas un glābšanas process. Tas ir process. (Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos. Tātad, brāļi, mūs vairs nekas nesaista ar miesu, ka mums būtu jādzīvo pēc miesas; jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit. Rom.8:11-13)
    Aizliegt sevi - tas ir - aizliegt savu veco cilvēku - kurš ir ir dzimis pēc Ādama dabas. (Pirmais nav garīgais, bet dabīgais, tik pēc tam nāk garīgais. Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesīm. Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes; un, kāds Tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no debesīm; un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka tēlu, tā arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm. 1Kor.15:46-49)
    Dieva Vārds saka: "Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns." (2Kor.5:17)
    Kā tikt galā ar miesu: sist krustā un sekot Jēzum katru dienu. (Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā! Gal.5:13)

    3. Bet tagad paliek tas, ko mēs apzināti atstājām pēdējā vietā:cilvēka dvēsele.
    Jēzus saka: "Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli? Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?" (Mk.8:36)
    Cilvēka dvēseles dēļ notiek cīņa garīgajā pasaulē:

velns vēlas pazudināt cilvēku dvēseles;
bet Dievs vēlas izglābt katru cilvēku.

Džoisa Maijere saka, ka dvēsele sastāv no:

prāta,
emocijām (jūtām) un
intelekta.

    Svarīgi ir zināt, ka galvenokārt, gan Dievs, gan arī sātans savu mērķu īstenošanai lieto cilvēkus. Tātad, kam tu piederi; kurš garīgais pols tevi lieto - Visuma Radītājs, vai arī kritušais eņģelis?
    Cilvēka dvēsele nav tas pats, kas cilvēka gars. Arī Dieva Vārds skaidri novelk robežu (atdala) starp dvēseli un garu. (Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis. Ebr.4:12)
    Un šeit ir ļoti interesanta lieta:

ja cilvēka gars tiek izglābts pēc Dieva žēlastības - par velti;
arī miesa, tāpat gaida nākamās pārmaiņas Kristus atnākšanas laikā,
tad, dvēsele - to Dievs ir atstājis cilvēka ziņā. Cilvēkam pašam ir jāizlemj: glābt savu dvēseli vai arī ne!

    Kā tad var izglābt savu dvēseli? Interesanti, ka Jēzus, runājot par cilvēka dvēseli, tālāk saka interesantus vārdus: "Jo, kas Manis un Manu vārdu dēļ kaunas šai laulību pārkāpējā un grēcīgā ciltī, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks ar svētiem eņģeļiem Sava Tēva godībā." (Mk.8:38) Šeit Jēzus runā par to, ko tik daudziem kristiešiem netīkas darīt - par evaņģelizāciju. Pastāstīt citam cilvēkam par Jēzu, par glābšanu - tas ir arī pamatmērķis, kādēļ katrs kristietis ir šeit zemes virsū.
    Un interesanti ir arī tas, ka Jēzus pirms šiem vārdiem saka: "Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs." (Mk.8:35) Šajos vārdos ir milzīga nozīme. Tātad, citiem vārdiem sakot, ja tu vēlies tapt izglābts, tad tev ir jāglābj citi (t.i. - jāstāsta citiem par Jēzu un glābšanu). Jo debesīs būs tikai tie, kuri ir uzvarējuši velnu "ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei." (Atkl.12:11)
    Arī lielajā pavēlē Jēzus pavēlēja Saviem mācekļiem iet un darīt par mācekļiem visas tautas un mācīt tās turēt (ievērot) visu, ko Jēzus viņiem pavēlēja (Mt.28:18-20).
    Tātad šeit ir vairāki punkti, kas mums ir jāzina, lai to mēs varētu darīt:

Lasīt Bībeli (2Tim.3:14-15)
Mācīties no galvas svarīgākās Rakstu vietas, kā piemēram: Jņ.3:16; 1Jņ.1:9 un citas Rakstu vietas.
Lūgt Dievu (Lk.22:46)
Būt kādā vietējā bībeliskā draudzē (1Kor.12:14)
Ievērot Dieva Vārdu (dzīvot pēc tā) (Jēk.1:22)
To, ko esi iemācījies, mācīt uzticamiem cilvēkiem, kuri būs spējīgi iemācīt citus (2Tim.2:2)

    Šie punkti tev ir jāpilda, lai tu varētu liecināt tiem, kuri nepazīst dzīvo Jēzu un nav izglābti.
    Tātad, lai izglābtu savu dvēseli, tev ir jāglābj citi cilvēki.
    Kāda jēga ir dvēseles glābšanai?
    Dieva Vārds saka: "...kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu." (Pt.1:9)
    No šejienes mēs redzam, ka mūsu ticības galamērķis - ir mūsu dvēseles pestīšana - tā mums ir jāsasniedz!
    Kādēļ mēs vispār ticam? Lai mūsu dzīve kļūtu labāka? Lai izglābtos no nākamās dusmības? Kādēļ mums vispār ir vajadzīga ticība? Vienkārši ticēt tāpēc, ka visi tic? Bet, kādā virzienā ticībā virzīties? Ja nav mērķa dzīvē, tad nav jēgas arī dzīvot. Tāpat arī ticībā - ja nav mērķa ticībā, tad nav jēgas arī ticēt! Pieņēmi Jēzu, dzīvo, baudi dzīvi, un citiem stāsti par Jēzu, un tas ir viss?(1Kor.15:32)
    Var ticēt dziedināšanai, brīnumiem, atbrīvošanām, un tas ir labi, tas ir vajadzīgs, jo Dievs ir uzticīgs Savam Vārdam un atbrīvo Savu tautu, dziedina to, notiek zīmes un brīnumi. Kādēļ? - Lai šie atbrīvotie cilvēki citiem liecinātu un, lai arī citi slimie un saistītie būtu brīvi, lai visi šie atbrīvotie cilvēki, dziedinātie cilvēki un izglābtie cilvēki varētu tālāk virzīties ticībā, protams, neaizmirstot pašu galveno - ļaužu evaņģelizāciju. T.i. - pašiem pieaugt, jaunajiem pieaugt, un tai pašā laikā arī stāstīt citiem par Jēzu un glābšanu (t.i. - evaņģelizēt).
    Tātad , Dieva Vārds mums nosaka mūsu ticības galamērķi - dvēseles pestīšanu.
    "Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?" (Mk.8:36)
    Par cilvēka garu un miesu Dievs jau ir parūpējies, bet - par mūsu dvēseli mums pašiem ir jārūpējas.
    Pētīsim Dieva Vārdu, un tas atklās mums vēl daudz derīga mūsu glābšanai. Vēlies tikt izglābts - glāb citus!
    Pieņēmi Jēzu! Tas ir labi, bet tas vēl nav viss. Virzies tālāk,"aizmirsdams to, kas aiz" tevis, "stiepdamies pēc tā, kas priekšā" (Fil.3:13), sasniedz pilnību. (Ebr.6:1)
    Dievs nav atstājis tevi vienu. Viņš ir devis tev Dieva Vārdu - Bībeli, kur viss ir rakstīts. Viņš ir devis tev Svēto Garu, kurš tev atgādina, palīdz un māca. (Jņ.14.-16.nod.; 1Jņ.2:27)
    Un pats Jēzus ir pie tevis ik dienas. (Mt.28:20)
    Tava jaunā dzīve Kristū ir tikai iesākusies! Ej uz priekšu!
    Vēlies tikt glābts?
    - Pieņem Jēzu, seko Viņam, glāb savu dvēseli un neskaties atpakaļ, lai nekļūtu līdzīgs sālsstabam kā Lata sieva. (1Moz.19:17-26; Lk.17:32; Lk.9:62)

Jozaps Stonkus