VASARSVĒTKI - IEMESLS PRIEKAM - 8 Februārī 2009 - Blogs

Sākums » 2009 » Februāris » 8 » VASARSVĒTKI - IEMESLS PRIEKAM

12:32 PM

VASARSVĒTKI - IEMESLS PRIEKAM

Ir ne tikai pagāniskie svētki, kuros ticīgajiem nevajadzētu piedalīties, bet ir arī svētki, kurus svin arī Dievs, kurš tos ir arī ielicis, lai cilvēka dzīve būtu labāka. Par to liecina arī Vasarsvētku diena. Vecās derības laikā Dievs deva šos svētkus Savai tautai. Un, lūk, kas ir interesanti - Savu labāko dāvanu Saviem jaunpiedzimušajiem bērniem Dievs dāvināja svētku laikā - sūtīja Svēto Garu. Tieši Vasarsvētku dienā, ne dienu agrāk vai vēlāk, Jēzus Kristus mācekļi saņēma lielāko Dieva dāvanu. Tagad To var saņemt visi, kuri ir piedzimuši no augšienes. Dievs mīl dāvināt dāvanas, labas dāvanas.
    Dievs ļoti mīl svētkus. Viņš mīl priecāties kopā ar mums. Viņš vienkārši izlej Savu žēlastību, Savu prieku tanī vietā, kur Viņa tauta dod Viņam godu. Dievs aktīvi piedalās visos Savos svētkos, kuru saknes iziet no Bībeles.
    Vasarsvētku diena - tā ir diena, kad Dievs lika saprast, ka Viņš nav aizmirsis Savus svētkus un vēlas, lai Jaunās Derības tauta pārņemtu svētku svinēšanas stafeti no Vecās Derības tautas, turpinot slavēt Radītāju un Tēvu. Tas ir pagodinoši piedalīties svētkos, kuri slavē mūsu Dievu.
    Bet pagāni? Viņi paliks kaunā ar saviem svētkiem. Jo mūsu svētki būs labāk organizēti, pamācoši, piepildīti ar jēgu un gaismu, bet pats galvenais - tajos ir Dievs. Tikai tur, kur ir Dievs - ir patiesie svētki. Un tauta sacīs: "...mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums." (Cah.8:23)
    Bet svētki - tas ir laiks, kad Dievs izlej Savu godību. Kad tūkstošiem balsis paceļas augšup, Dievs, kurš mājo Savas tautas slavasdziesmās, nolaižas lejup, lai līksmotos kopā ar Saviem bērniem; un notiek brīnumi, slimie tiek dziedināti.
    Nav tēva, kurš vēlētos, lai viņa bērns visu laiku raudātu un nekad nesajustu prieku par sava tēta mīlestību un gādību. Vēl jo vairāk - Tēvs, kurš mājo debesīs, vēlas, lai mēs būtu laimīgi un priecīgi, kā bērni, kuri pazīst savu tēti.
    Ar To Kungu tu vari priecāties katru dienu. Tu Ciānas tauta, kas dzīvo Jeruzālemē, tev nebūs vienmēr raudāt, Viņš tev būs žēlīgs, kad tu Viņu piesauksi. Kad Viņš dzirdēs tavu balsi, Viņš tev atbildēs. (Jes.30:19)
   Apustulis Pāvils raksta: "...kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti, ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir labs. Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs." (1Pt.2:2-4) Viņš saka: "ejiet pie Viņa..." Tas, kurš kaut reizi ir pārdzīvojis Tā Kunga prieku - tas zina, kas tas ir.
Apustulis Pāvils raksta: "Priecājieties ar priecīgajiem..."(Rom.12:15) Kad Tu redzi, ka tev blakus paceļ rokas, plaukšķina, līksmojas un dejo Tā Kunga priekšā - iemācīsimies arī mēs tā rīkoties, vai arī lūgsim Tam Kungam, lai Viņš mūs iemāca būt brīviem Kristū Jēzū.
    1.Jāņa vēstulē 2.nodaļā 27.pantā ir teikts: "...bet, kā Viņa svaidījums māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli un kā Viņš jūs ir mācījis, tā palieciet Viņā."
    Jo savādāk var notikt tā, ka "...Mani kalpi priecāsies, bet jūs stāvēsit nokaunējušies! Redzi, Mani kalpi gavilēs savā sirdspriekā, bet jūs brēksit sirdēstos un vaimanāsit izmisumā!"(Jes.65:13-14) Es pats to pārdzīvoju, kad mācījos Bībeles skolā. Apkārt visi līksmojās, dejoja, bet man bija tik slikti, ka gribējās pat nomirt. Sākumā es pat kāju nevarēju pakustināt. It kā sasaistīts dzelzs važās. Bet "...kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība." (2Kor.3:17)
    Tas Kungs neuzspiež Savu gribu, bet piedāvā, un tu pats vari izvēlēties - staigāt Vārdā, mācīties no Vārda un svaidījuma, vai arī ne. Bībelē viss ir skaidri pateikts, ka pat nepieredzējis nevar apmaldīties.Un Mana tauta iznīkst kopā ar viņiem aiz atziņas trūkuma, un tā negrib neko mācīties. (Hoz.4:6) Tas Kungs nav tālu, Viņš ir tuvu, ja tikai mēs vēlamies Viņu atrast!
    Šeit mēs apskatīsim mūžīgā prieka iemeslu, kā mēs varam visu laiku būt priecīgi. Laikam vajadzēs pielikt kaut kādu piepūli. Bet paskatīsimies Rakstos. Un tur ir atbilde: "...mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen." (Jes.35:10) Loģiski taču - kad tu priecājies, skumju nav. Un otrādi.
    Jes.51:11 ir teikts: "un mūžīga līksmība būs pār viņu galvām; prieks un līksme pildīs viņu sirdis, no viņiem atstāsies skumjas un bēdas." Kāpēc Svētais Gars divās dažādās vietās runā vienus un tos pašus vārdus? Kad Dievs runā divreiz - tas nozīmē, ka tas ir svarīgi! Būsim uzmanīgi pret Rakstiem un pret gudrību, kura ir tajos. Gudrība saka: "Es mīlu tos, kas mani mīl..." (Sal.pam.8:17)
    Un tā, šeit ir prieka atslēga - ka priecājoties, slavējot un līksmojoties Tā Kunga priekšā, skumjas un bēdas attālinās. Un otrādi - ja cilvēks nepriecājas, nelīksmojas Tā Kunga priekšā, tad viņš visu laiku raud. Šo patiesību izprata arī apustulis Pāvils, sakot:"Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr;" un atkārtojot: "es vēlreiz teikšu, priecājieties!" (Fil.4:4)
    Arī jūs, Ciānas bērni, priecājieties un esiet līksmi sava Dieva, Tā Kunga, apziņā! (Joēla 2:23)
    Pieņem to: ja mēs katru dienu priecāsimies sava Dieva klātbūtnē, tad skumjas un bēdas vienkārši nespēs pietuvoties mums. Pravietis Jesaja saka: "Es priecājos lielā priekā par To Kungu, mana dvēsele ir līksma par manu Dievu!" (Jes.61:10)
    Būsim uzmanīgi, lai ar prieku un līksmi slavētu To Kungu. Lai nekādi reliģiskie aizspriedumi nenostātos starp mums un Tā Kunga atziņu.
    Un šis prieks ir abpusējs: "Un Es pats priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par Savu tautu. Tur vairs nedzirdēs raudāšanu, nedz sāpju kliedzienus." (Jes.65:19)
    Caur pravieti Cefanju Tas Kungs saka: "Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis, tavs spēcīgais glābējs; Viņš priecāsies par tevi, būs pret tevi mīļš, tev piedos un skaļi izpaudīs Savu prieku par tevi."(Cef.3:17)
    Mēs paši, dzīvojot bez Dieva, neprotam patiesi priecāties. Tikai Dievs un Viņa klātbūtnes apzināšanās dod patieso prieku.
    Tas Kungs aicina Savu tautu: "Nāciet, dziedāsim līksmi Tam Kungam, gavilēsim mūsu glābiņa un pestīšanas klints patvērumam! Iesim ar pateicību Viņa vaiga priekšā, uzgavilēsim Viņam ar mūsu slavas dziesmām!" (Ps.95:1-2)
    "...tev jābūt priecīgam par visu to labo, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev un tavam namam ir devis..." (5Moz.26:11)
    Ja tu pieņemsi lēmumu priecāties un līksmoties Viņa klātbūtnē, pienāks gals visām tavām bēdām. Un neviens iedzīvotājs nesacīs: es ciešu. - Tautai, kas tur dzīvo, ir grēki piedoti. (Jes.33:24)
    Prieks dziedina. Prieks ceļ. Prieks palīdz. Svaidījums sagrauj jūgu un Tā Kunga brīvība nāk.
    Prieks - tas ir arī Svētā Gara auglis, tā ir Dieva būtība. Pat gudrība saka: "...tad es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā, un es līksmojos Viņa zemes virsū, un mans prieks ir joprojām pie cilvēku bērniem." (Sal.pam.8:30-31)
    Dievs mīl pats priecāties un mīl iepriecināt Savus bērnus. Bet svētki - tas ir tikai iemesls tam, lai mēs kļūtu vēl priecīgāki.

Jozaps Stonkus