Līgo svētki - patiesība un realitāte - 9 Februārī 2009 - Blogs

Sākums » 2009 » Februāris » 9 » Līgo svētki - patiesība un realitāte

0:24 Am

Līgo svētki - patiesība un realitāte

ELKDIEVĪBAS SAKNES

    Jebkuras elkdievības pamatā ir aptumšots saprāts, kurš attiecīgi rada samaitātību, pretdabiskas tieksmes un tā rezultātā rodas samaitāta sabiedrība un samaitāts dzīvesveids.

    Cilvēks ar skaidru saprātu un pareizu domāšanu nekad nenonāks pie elkdievības. Lai cilvēku izrautu no tās, ir nepieciešams atjaunot sava prāta garu. Cilvēki ar samaitātu saprātu aiziet no Radītāja, no Viņa patiesības un sāk pielūgt radību: sauli, uguni, mēnesi, pērkonu utt. Jebkuras pagānu reliģijas pamatā ievērojama vieta ir atvēlēta seksam ar visiem izvirtības veidiem.

    Pavērojiet, kā ļaudis nodzeras, nododas izvirtībām, izdara noziegumus, izvaro meitenes utt. Līgo svētku laikā. Senās tautas: inki, acteki... aizgāja bojā pretdabisku seksuālo orģiju rezultātā. Tagad rodas jautājums: vai latviešiem līdzīgā veidā akli ir jāiet uz pazušanu? Jeb arī tauta spēs pieņemt Dieva plānu priekš savas zemes, kurš ir rakstīts Viņa Vārdā - Bībelē?

    Dievs saka caur Savu Vārdu: "Nepieradiniet sevi citu tautu dzīves veidam, neļaujiet sevi iebiedēt debess zīmēm, no kā viņas bīstas!" - Jer.10:2

    Elkdievība liecina par Dieva pirmā baušļa pārkāpšanu. Cilvēks pielūdz: vai Dievu, vai arī velnu. Neitrālās zonas jeb vidusceļa nav.

SENIE SVĒTKI

    Ko mēs zinām par latviešu Līgo svētkiem? Kas tie patiesībā ir? Mēs palūkosimies, ko par seno Līgo svētku svinēšanu Zilajā kalnā raksta plaši pazīstamais Garlībs Merķelis:

    "Jau trīs reizes priesteri, bij vaiņagojuši zilo kalnu liesmām, tāļu pāri zemei bij lidojis raga sauciens. Ceturtajā naktī kā straume plūda jautrie ļaužu bari kalna piekājē, kura līdzenajā virsotnē pacēlās svētā birze. Nevarīgi bērni un sirmgalvji steidzās līdz ar citiem sākt skaistākos svētkus. Tie, kurus vecuma nespēks vai slimība nelaida no mājām prom, jutās kā nomiruši, tādēļ ka Līgo svētki bija gada skaistākā diena! Katrs, kas nāca, nesa dāvanas: ne dārgus metālus vai krāšņus ārzemju mākslas darinājumus, prieka Dievam latvieši prata labāk kalpot!...

    Nu stāvēja sapulcētie ļaužu pulki svinīgās gaidās, upura gājiens sākās blāzmotās mēness nakts tumšajā ēnu birzē. Bērni steidzās pa priekšu un kaisīja puķes. Viņiem sekoja divi balti, egļu un ozolu zariem izrotāti vērši; tos veda priesteri. Tad nāca Latvijas daiļākās meitas. Svinīgā gaitā, kaunīgi nosarkušas, lauku puķu vaiņagiem galvā, tās nesa trekna piena traukus, putojoša miestiņa kausus. Tām pakaļ devās visa tauta, to pavadīja dziesma:
"Slava varenajam Pērkonam,
Kas dūc debešos,
Kas laista rasu un lietu pār zemi,
Kas aizvada krusas negaisu
No briedušām druvām!"

    Birze atbalsoja un biezoknī skanēja veļu atbilde. Sen mirušie varoņi cēlās no kapiem un svētīja svētkus ar saviem pēctečiem. Viņu melnās ēnas mirdzēja ozolainē. Priesteri redzēja viņus un staigāja godbijīgi aizsegtām sejām tiem garām, pat vērši nokāra galvas un īdēja klusāk.

    Visi stāv zāļu altārim pretim. Kūpēdamas slacinās vēršu asinis Pērkonam par godu.

    Visi dedzīgi lūdz: "Pērkon! Klausi tavu bērnu lūgšanu, uzklausi mūs! Saņem žēlīgi mūsu nabadzīgās dāvanas!" Upuru liesmas klusu sprēgā un kūp, te viņa gaiši uzliesmo vienreiz, otrreiz, tad paceļas tāļu pāri naktij, un viņas gaismā rēgojas cienīgie, apsūnojošie ozolu tēli. Tai vietā, kur tie visciešāk apēno altāri, mirdz viņos Pērkona majestātiskā seja.

    Arī zēni lūdza lielā dedzībā, vīri un sirmgalvji darīja to pašu: katrs uzticēja laipnajam Dievam savas dvēseles karstākās ilgas. Viņi kaisīja uz altāra smaržīgas zāles un, liesmai uz augšu kāpjot, dziedāja priesteri un dziedāja tauta:
"Mēs redzam tevi,
Tu laipnais Dievs!..."

    Šeit ir citātas beigas. Manuprāt, ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka tā ir elkdievība:

* pakalns, uz kura pielūdz;
* priesteri, kuri ir saskarsmē ar veļiem - mirušo gariem;
* dzīvnieku upurēšana;
* pērkona kā Dieva godināšana un pielūgšana.

    Kas ir šie veļi? Vai tiešām nevainīgas iedomas? "Bet ko es saku? Vai ka elku upuris ir kas? Jeb ka elks ir kas? Bet, ko tie upurē, tie upurē ļauniem gariem un ne Dievam. Bet es negribu, ka jums būtu kopība ar ļauniem gariem." - 1Kor.10:19-20

    Līgo svētku saknes ir skaidras!

GAISMA UN TUMSĪBA

    Atcerēsimies pirmo Izraēla ķēniņu Saulu, kurš izsauca mirušā garu ar burves palīdzību un tā rezultātā nomira. Kad cilvēki pielūdz elku dievus, tad tā ir tumsība, aiz kuras atrodas velns, kurš ir aptumšojis šo cilvēku acis:

"Tiem nav atziņas un saprāta, jo viņu acis ir aizlipušas, ka tie neredz, viņu sirdis ir apcietinātas, ka tie nesaprot." - Jes.44:18

"Kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi." - 2Kor.4:4

    Taču mēs, kas esam atdevuši savas sirdis un dzīves Kristum, nepiederam šai tumsības valstij:

"Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā." - Kol.1:13

    Mēs nevaram atrasties ar vienu kāju tumsības valstībā, ar otru - Gaismas valstībā. Cilvēks pieder un kalpo vai nu Dievam, vai arī velnam. Trešā nav. Iespējams, ka tas skan nepatīkami, bet tas tā ir.

    Kas tad ir jādara? "Tad nu es jums piekodinu - Tas Kungs ir mans liecinieks - vairs nedzīvot tā, kā pagāni dzīvo sava sirdsprāta tukšībā savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinā tības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva." - Ef.4:17-18

    Vecās Derības laikā Dievs sacīja: "Postīt izpostiet visas tās vietas, kur tautas, ko jūs sev pakļausit, ir kalpojušas saviem dieviem uz augstiem kalniem un uz pakalniem, un zem katra zaļa koka. Jums jānoārda viņu altāri un jāsalauž elku stabi, jums jāsadedzina ugunī viņu elku koki un jāsacērt gabalos viņu elku tēli, un to vārdi kā vietu nosaukumi ir iznīcināmi." - 5Moz.12: 2-3

    Katra kristieša sapnis - lai visa Latvija būtu brīva no jebkādas elkdievības. Dzīvojot kristieša - Kristus mācekļa un sekotāja dzīvi, mēs nevaram piedalīties pagānu svētkos. Lai arī tie ir valsts svētki, bet Latvijai tie nes lāstu, jo cilvēkus noved dziļākā bezdievībā un tumsībā. "Nesekojiet citiem dieviem, to tautu dieviem, kas ap jums... ka Tā Kunga, tava Dieva, dusmas neiedegas pret tevi un tevi neizdeldē no zemes virsus." - 5Moz.6:14-15

    Dievs arī nesvētī šos Līgo svētkus. Ne velti bieži tajos līst lietus.

    Mums ir jādzīvo Dieva dotā dzīve, jābūt kristieša (Kristus mācekļa un sekotāja: cilvēka, kurā dzīvo Kristus, kurš ir Gaisma) nosaukuma cienīgiem, un jāceļ gaismā tumsības darbi. "Bet visu, kas tiek gaismā celts, apspīd gaisma, un viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma." - Ef.5:13

"Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru?" - 2Kor.6:14-15

    Beliars - tas ir velns.

" Jo jūs visi esat gaismas bērni." - 1Tes.5:5

    Jo mazāk ir garīgās apgaismības, jo primitīvāka ir kristieša dzīve. Jo lielāka ir garīgā apgaismība, jo progresīvāka ir kristietība. Tā ir bezgalīga pietuvošanās dievišķajiem standartiem. Apgaismība ir pilnvērtīgās progresīvās kristīgās dzīves avots. Tādēļ lūgsim, kā apustulis Pāvils, kurš lūdza, lai " mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis." - Ef.1:17-18

    Un neizturēsimies vieglprātīgi pret pagāniskajām paražām, jo aiz nevainīgas maskas dažreiz ir paslēpies pats tumsības valdnieks, kura mērķis ir pazudināt, nokaut un nomaitāt. Stāsimies tam pretī augšāmceltā Kristus spēkā, satverot varenos Dieva ieročus un virzīsim tos pareizā virzienā, lai neievainotu savus brāļus Kristū Jēzū.

MŪSU IZVĒLE

    Būsim gudri, lai neaizietu bojā. Izvairīsimies no elkdievības. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: "Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana." - Pam.9:10

     Elkdievība padara cilvēku neprātīgu. "Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas." - Rom.1:28

    Es domāju, ka Salamans izbaudīja to praksē pēc tam, kad sāka pielūgt elkus. "Un, Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds īpaši pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie Tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds. Un Salamans darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un viņš nesekoja Tam Kungam tā kā viņa tēvs Dāvids. - 1Ķēn.11:4.6

    Ne veltīgi viņš uzrakstīja Salamana Mācītāja grāmatu.

    Nekādā niecībā cilvēks nevar atrast to, ko meklē viņa dvēsele - Dieva klātbūtni. Tikai Dievs spēj aizpildīt iekšējo tukšumu un neapmierinātību, un dot cilvēkam pareizu virzienu un mērķi dzīvē. Kādēļ gan nesaprātīgi tērēt laiku uz elku tēlu, kurš neelpo, nerunā un nespēj atbildēt? Bet Tas Kungs mūs iemīlēja ar Savu bezmēra Mīlestību. Viņš izdarīja pilnīgi visu, lai cilvēks varētu dzīvot laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi. Par to stāsta visa Bībele - grāmata, kura mums saka to, kas mums pieder Kristū Jēzū un caur Viņa asinīm. Tikai vajag to pieņemt. Mums vajag iemācīties pielietot Vārdu savā dzīvē. Un tad aizies nabadzība, aizies vilšanās asaras, aizies bailes par nākotni utt. Mēs sajutīsim savās dzīvēs to, ka mīlošais Tēvs mīl mūs un rūpējas par mums. Jo mēs taču esam Viņa bērni. Viņš mūs sauc par Savējiem. Ne svešiem. "Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime." - Ef.2:19

    Dieva saime - krievu valodas tulkojumā rakstīts, ka mēs esam "СВОИ БОГУ - SAVĒJIE DIEVAM."

    Pielūdzot Vienīgo Dzīvo Dievu, mēs piepildāmies ar Viņa gudrību un atbilstoši izmainās mūsu dzīves. Mēs saņemam nepieciešamo spēku, lai varētu dzīvot pareizu dzīvi Kristū Jēzū. Dievs dod gudrību arī ķēniņiem un valdniekiem, ja tikai viņi piesauc To.

    Lai Dievs varētu svētīt tautu, ir jāatgriežas no ļaunajiem ceļiem un jāatsakās no visa veida elkdievības, tai skaitā arī no Līgo svētku, kuru saknes iesniedzas kalpošanā ļaunajiem gariem, svinēšanas. Ja mēs iesim Dievam pretī vienu soli, Dievs nāks mums pretī trīs soļus un pat vēl vairāk.

Jozaps Stonkus