Drīkst vai nedrīkst kristieši greznoties?
45.psalmā ir rakstīts: "Taviem greznojumiem rotātas ķēniņu meitas staigā tavā galmā, tava jaunā līgava stāv tev pa labi Ofīras zelta rotā. Košā skaistumā mirdz ķēniņa meita, ar zeltu un pērlēm ir rotāts viņas apģērbs. Izrakstītās drānās viņa tiek vesta pie ķēniņa, aiz viņas arī jaunavas, viņas rotaļu biedrenes, stājas tavā priekšā". (Ps.45:10.14-15)
No Rakstiem mēs zinām, ka ķēniņš ir Jēzus un Viņa līgava ir draudze(Atkl.19:7-8)
Pasaulē ir pieņemts uzskatīt, ka draudze ir vieta, kur ir jābūt klusumam, ka Dievs ir bargs un tālu, ka kristiešiem ir jābūt pelēkiem un ubagiem. Tie visi ir maldi, kurus, gadsimtiem ejot, ir pasniedzis sātans. Starp citu sātanam ir vēl viens vārds - Belcebuls, kas nozīmē "mēslu kaudzes valdnieks."
Minēšu vēl dažas Rakstu vietas:
Augstā dz.1:10-11 "Tavi vaidziņi ir mīlīgi aizsegti ar važiņām, un tavu kaklu grezno rotu vijas!" "Mēs darināsim tev zelta rotu sloksnītes ar sīkiem sudraba ielaidumiem."
2Moz.11:2 "Runā jel, tautai dzirdot, lai ikviens vīrs no sava kaimiņa un ikviena sieva no savas kaimiņienes prasa sudraba un zelta lietas."
2Moz.12:35 "Un Israēla bērni darīja, kā Mozus bija sacījis; tie prasīja no ēģiptiešiem sudraba un zelta lietas un drēbes."
2Moz.32:2-3 "Tad Ārons tiem atbildēja: "Noplēsiet zelta auskarus, kas ir jūsu sievu, jūsu dēlu un jūsu meitu ausīs, un atnesiet tos man." Tad visa tauta noplēsa zelta auskarus, kas bija to ausīs, un atnesa tos Āronam."
Izraēla tauta nebija nabadzīga tauta. Izraēla tauta bija bagāta tauta, jo bagāts bija viņu Dievs, kas rūpējās par tiem.
Izraēlieši greznojās ne tikai ar drēbēm un aprocēm, bet arī ar zelta auskariem, un tas bija patīkami Izraēla Dievam, kurš ir arī mūsu Dievs caur Jēzu Kristu, kurš arī bija ebrejs.
Izraēlieši noņēma auskarus tikai tad, kad sāka grēkot, lai no tiem uztaisītu elku tēlu.
Sātans neieredz ebreju tautu un vēlas to iznīcināt, gan fiziski, gan arī lietojot pagānu tumšos prātus, kurus viņš pats ir aptumšojis, gan arī lietojot reliģiskus cilvēkus, kuri nepazīst patieso un vienīgo dzīvo Dievu, "jo dievu un kungu ir daudz." (1Kor.8:5)
Sātans neieredz ne tikai ebreju tautu, bet arī patiesus, dzīvus kristiešus, kuri nodara zaudējumus viņa valstībai. Sātans nekad neaiztiks tos, kuri neko nedara - tie jau tāpat viņa abstulboti (apmānīti).
Viens no veidiem, kuru sātans lieto pret ebrejiem un arī pret patiesiem kristiešiem – zaimošana, kura izpaužās aprunāšanā, apmelošanā un tenkošanā par šiem cilvēkiem.
Pasaulē tiek aprunāti ne tikai ebreji, par tiem tiek sacerētas anekdotes, tiek stāstīts, ka viņi ir visu cilvēku ienaidnieki utt., bet tiek aprunāti arī kristieši, kuri ir dzīvi - piemēram, draudzes "Jaunā Paaudze," "Prieka Vēsts," tās draudzes, kuras ir dzīvas utt.
Taču Dievs saka savā Vārdā: "Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!" (Ps.105:15)
Visi maldi ceļas tad, kad cilvēki noliedz patiesību un aiziet no tās. Un tad, lai attaisnotu savu reliģisko dievbijību, ierobežo sevi dažādos rituālos, ceremonijās, aizliegumos.
To, ko drīkst darīt un to, ko nedrīkst darīt (jeb ko darot, iznāk grēks) - šo robežu nosaka Dieva Vārds.
Dažreiz negantība Dieva priekšā ir nevis kaut kas, kas liekas pasaulīgs, bet tas, ko mēs paši aizliedzam maldu rezultātā.
Tie saka: paliec tālāk no manis! Nenāc man klāt, jo es esmu Tev par svētu! Tādi ļaudis ir kā dūmi Manā degunā, kā uguns, kas liesmo cauru dienu. (Jes.65:5)
Cilvēks ir kļuvis tik "svēts," pilnveidojies caur iedomātu dievbijību, ka viņiem dzīvais Dievs ar Tā dāvāto brīvību liekas kā negantība. Taču īstenībā negantība ir šie cilvēki, kuri atrodas reliģisko dēmonu varā.
Netaisnais taisnajam šķiet negantība esam, un taisna ceļa gājējs ir negantība bezdievim. (Pam.29:27)
Diemžēl tas tā ir !
...viņiem mēs ne acumirkli neesam piekāpušies. (Gal.2:5)
Arī mēs nepiekāpsimies tiem, kuri centīsies ar kaut kādiem ierobežojumiem vai aizliegumiem ierobežot mūsu brīvību Kristū Jēzū!
Ikviens var pieņemt šo patiesību un var to arī nepieņemt (noraidīt). Tā ir brīva katra cilvēka izvēle!
"...un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus." (Jn.8:32)